Palīdzība pacientiem ar onkoloģiskajām saslimšanām

Ir vairāki specifiski onkoloģisku saslimšanu ārstēšanas veidi, kas var samazināt pacienta auglību, tādēļ pirms ārstēšanas uzsākšanas ir vērtīgi noskaidrot, kā to iespējams saglabāt. Svarīgi ir saglabāt ģenētisko materiālu pirms onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas uzsākšanas, jo tā atstāj negatīvu ietekmi uz reproduktīvajām funkcijām.

Sievietēm, vīriešiem, kā arī bērniem pirms pubertātes sasniegšanas ir pieejamas vairākas metodes, ko izmanto auglības saglabāšanai:

1. Kriokonservācija
   1. Olšūnu sasaldēšana
   2. Spermas sasaldēšana
   3. Embriju sasaldēšana
   4. Olnīcu audu sasaldēšana (tajos ir primārie folikuli – olšūnu aizmetņi)
   5. Sēklinieku audu sasaldēšana (tajos ir šūnas, kas nodrošina spermatozoīdu veidošanos)
2. Orgānu saglabājošas operācijas
3. Olnīcu transpozīcija
4. GnRH agonistu lietošana ķīmijterapijas laikā

Lai arī ļoti reti, saskaroties ar bērnu onkoloģiju, tiek domāts par šo pacientu auglību nākotnē, ļoti ieteicams ir par to padomāt, jo bērna organisms turpina attīstīties un onkoloģisko slimību ārstēšanas metodes var atstāt neatgriezenisku iespaidu uz auglību nākotnē. Bērniem, pirms pubertātes sasniegšanas, fertilitātes saglabāšanai iespējams izmantot olnīcu vai sēklinieku audu sasaldēšanu. Vīriešiem fertilitātes saglabāšanai iespējams veikt spermas sasaldēšanu, TESA iegūtu paraugu sasaldēšanu vai sēklinieku audu sasaldēšanu. Pēc sēklinieku audu transplantēšanas atpakaļ sēkliniekos atjaunojas spermatoģenēze.

Vislielākā uzmanība auglības saglabāšanai jāpievērš sievietēm, kurām diagnosticēts krūts vēzis, dzemdes vēzis, dzemdes kakla vēzis, Hodžkina un cita tipa limfoma, sarkoma. Cita veida onkoloģisko saslimšanu gadījumā katrs gadījums jāizvērtē individuāli. Olnīcu audu sasaldēšanu ieteicams veikt arī pie tādām saslimšanām kā sirpjveida šūnu anēmija, talasēmija, aplastiskā anēmija, kā arī sievietēm ar autoimūnām saslimšanām, kurām ir bijusi neveiksmīga imunosupresīvā terapija vai ir ģenētiskas mutācijas, kas rada augstu risku priekšlaicīgam olnīcu funkcijas izsīkumam. Pacientēm, kurām nav ieteicama hormonāla stimulācija, lai iegūtu lielāku skaitu olšūnas vai embrijus to vitrifikācijai, arī var veikt olnīcu audu sasaldēšanu. Olnīcu audus, plānojot grūtniecību, transplantē atpakaļ olnīcās vai citā ķermeņa daļā – augšdelmā vai vēdera sieniņā. Pēc transplantācijas atjaunojas reproduktīvās funkcijas – izdalās hormoni un sāk nobriest folikuli.

Visbiežāk sastopami ļaundabīgie audzēji, kas palielina fertilitātes zuduma risku, ir:

• Krūšu dziedzeru vēzis
• Dzemdes ķermeņa vēzis
• Dzemdes kakla vēzis
• Hodžkina limfoma
• Nehodžkina limfoma
• Sarkoma (osteosarkoma, liposarkoma, Juinga sarkoma, rabdomiosarkoma)

Šie ļaundabīgie audzēji ir bieži sastopami reproduktīvajā vecumā un visbiežāk labi padodas ārstēšanai. Mūsdienās kombinētajai terapijai ir augsts efektivitātes radītājs, līdz ar to palielinās arī dzīvildze. Šī iemesla dēļ pacienti ar onkoloģiskām saslimšanām biežāk izvēlas turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Pacientiem ar labu ārstēšanās prognozi kļūst aktuālas fertilitātes saglabāšanas iespējas un reproduktīvas funkcijas realizācija.

Ārstēšanas metodes onkopacientiem un sekas:

Biežākās onkoslimnieku ārstēšanas metodes ir ķirurģiskā, staru un medikamentozā (ar citostatiķu, hormonu un imūnterapijas pielietošanu) terapija.

Pēc specifiskās ārstēšanas – staru un ķīmijterapijas beigām, iespēja, ka onkopacientēm, kuras ir vecākas par 25 gadiem, spontāni atjaunosies ovariālā funkcija un iestāsies grūtniecība, nepārsniedz 5%.
Ja ārstēšanas plānā ir iekļautas radikālās operācijas, mazā iegurņa un vēdera dobuma orgānu apstarošana, augsto devu ķīmijterapija ar kaulu smadzeņu transplantāciju, sistēmiskā pretaudzēju terapija, nepieciešams informēt pacientus par iespējamu fertilitātes zudumu.

Staru terapijas ietekme:

Mazā iegurņa vai vēdera dobuma orgānu apstarošana var izsaukt reproduktīvo audu izsīkumu: smagas olnīcu stromas izmaiņas, folikulu bojāeju, sēklinieku germinogēna epitēlija bojājumus, dzemdes audu izmaiņas.
Risinājums: ārējo aizsargekrānu lietošana, olnīcu transpozīcija, oocītu, embriju, spermas, olnīcu vai sēklinieku audu kriokonservācija.

Ķīmijterapijas ietekme:

Ir atkarīga no pacientes vecuma, ārstēšanas ilguma un lietojamiem preparātiem (lielākā citotoksiska ietekme uz gonādām piemīt alkilējošiem preparātiem).
Risinājums: oocītu, embriju, spermas, olnīcu vai sēklinieku audu kriokonservācija, GnRH agonistu lietošana ķīmijterapijas laikā.

Pamatnosacījumi onkoslimnieku fertilitātes saglabāšanai:

• Sievietes vecums zem 37 gadiem, vīrieša vecums nav ierobežots
• Pirmoreiz diagnosticēts ļaundabīgs audzējs
• Paredzēta ārstēšana, kuru izmantojot ir fertilitātes zuduma risks
• Labvēlīga slimības prognoze
• Pacienta vēlme saglabāt fertilitāti
• Lēmums pieņemts, konsultējoties ar citiem ārstēšanā iesaistītajiem ārstiem

Fertilitātes saglabāšanas optimālās metodes izvēlei ir nepieciešama onkologa un reproduktologa konsultācija.

Onkologa uzdevums: pirmoreiz diagnosticētā morfoloģiski verificētā ļaundabīga audzēja gadījumā pirms ārstēšanas sākuma jāinformē pacienti, kuri ir reproduktīvajā vecumā, par iespējamu fertilitātes zudumu un iespējamām tās saglabāšanas metodēm.

Reproduktologa uzdevums: optimālākās onkopacienta fertilitātes saglabāšanas metodes izvēle.

6 soļi kā rīkoties, ja ir diagnosticēta onkoloģija:

• Diagnozes uzstādīšana
• Histoloģijas analīzes saņemšana
• Pieraksts reproduktologa konsultācijai klīnikā iVF Riga
• Reproduktīvas funkcijas saglabāšanas plāna izstrāde kopā ar reproduktologu
• Konsīlijs starp speciālistiem reproduktoloģijā, onkoloģijā un ķīmijterapijā
• Piedalīšanās fertilitātes saglabāšanas programmā